Tieslietu ministrs Jānis Bordāns Foto: Ieva Leiniša/LETARīga, 29.nov., LETA.

Lielākā daļa koalīcijas partneru pauž gatavību diskutēt par Valsts prezidenta Egila Levita virzītajiem likuma grozījumiem par valsts ministru atjaunošanu, savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) prezidenta rosinājumu neatbalsta.Levits izskatīšanai Saeimā iesniedzis grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, piedāvājot atjaunot valsts ministru institūtu. Šādus ministrus varētu ieviest uz laiku konkrētu pārnozaru jautājumu risināšanai.Vaicāts par nostāju attiecībā uz valsts ministru atjaunošanu, “Jaunās Vienotības” līderis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc koalīcijas sanāksmes norādīja, ka konkrētais priekšlikums ir jāizdiskutē, jo nepieciešams meklēt, kā var uzlabot valdības un valsts pārvaldes darbu.Valsts prezidentam ir savs redzējums, kas ir jāizdiskutē, izsverot visus plusu un mīnusus, un, iespējams, vēl uzlabojot piedāvāto versiju, sacīja premjers, piebilstot, ka “mērķis ir atbalstāms un konkrētais priekšlikums izvērtējams”.“Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs, veselības ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka pievienojas premjera sacītajam, ka Levita priekšlikums varētu būt viens no risinājumiem valsts pārvaldības standartu uzlabošanā un būtu rūpīgi izdiskutējams.Nacionālās apvienības deputāte Ilze Indriksone pauda, ka partija vērtēs piedāvātos grozījumus, kas varētu motivēt uzlabot sadarbību jomās, par kurām atbildīgas vairākas ministrijas, piemēram, Eiropas Zaļā kursa jomā un digitalizācijas sfērā.Savukārt Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda, ka priekšlikums par valsts ministriem nebūtu atbalstāms, jo neesot pats aktuālākais, bet drīzāk “māņu jautājums”. Tas arī ir pretējs “konservatīvo” nostājai par labu mazai un efektīvai valsts pārvaldei, atzīmēja politiķis.Bordāns uzsvēra, ka efektīvam darbam pie valsts pārvaldes uzlabošanas pietiek ar profesionālu kadru, ministru izvēli, partijām uzlabojot savu kapacitāti un veidojot “rezervistu soliņu”. Viņš atgādināja, ka JKP bija rosinājusi noteikt, ka valdībā strādā septiņi līdz astoņi ministri, nevis to paplašināt “ar līdzbraucējiem”.Kā ziņots, Levits rosinājis Ministru kabineta iekārtas likumā paredzēt, ka Ministru kabinets (MK) pēc Ministru prezidenta priekšlikuma uz MK pilnvaru laiku vai noteiktu termiņu var iecelt vienu vai vairākus valsts ministrus. “Valsts ministru iecelšana būtu pieļaujama, lai nodrošinātu pienācīgu izpildvaras horizontālo sadarbību un Ministru kabineta noteikto prioritāšu efektīvu ieviešanu,” rakstīts vēstulē Saeimai.“Bērnu un ģimenes politika un digitālā politika ir tikai dažas jomas, kurās ir pietrūcis šādas starpnozaru sadarbības un politiski atbildīgas valsts amatpersonas par jomas politikas veidošanu un īstenošanu. Šiem jautājumiem nepieciešams pievērst daudz lielāku uzmanību, un to sekmētu valsts ministra institūta ieviešana mūsu valdības struktūrā,” Valsts prezidents paudis vēstulē.