Nākamais 2024.

gads Latvijas pašvaldībām būs finansiāli smags. Šo skarbo prognozi izteica 2023. gada nogalē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.Uzstājoties Latvijas televīzijā, viņš brīdināja, ka pašvaldību resursi ir gandrīz izsmelti, tāpēc var gadīties, ka tām nepietiks līdzekļu pamatfunkciju veikšanai, ja atgadīsies kādi neparedzēti notikumi.Īpaši sarežģīta situācijas solās būt Kuldīgas, Dobeles, Valkas, Madonas, Talsu, Balvu, Gulbenes, Alūksnes, Preiļu, Augšdaugavas un Rēzeknes novadu pašvaldībās.Vairākus gadus SDP “Saskaņa” frakcija Saeimā cīnījas par izmaiņām pašvaldību budžetu un Izlīdzināšanas fonda veidošanas pamatuzstādījumos. Tagad valsts budžeta plānošanukritizē arī Latvijas Pašvaldību savienība, jo, kā norāda Gints Kaminskis, 2024. gada budžetā visas neatrisinātās problēmas tiekot pārliktas uz pašvaldību pleciem.Tādā veidā pašvaldībām faktiski tiekot uzdots palīdzēt valstij tikt galā ar tās nespēju!Piemēram, skaidrs, ka valstī ir jāceļ minimālā alga, taču tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jāmaksā lielākas algas saviem darbiniekiem, jo daudzi strādā par minimālo algu, turklāt, maksājot vairāk vieniem, nāksies celt algas arī tiem, kuri saņem vairāk, skaidroja LPS vadītājs, liekot noprast, ka pašvaldībām būs grūti tam atrast finansējumu.Kaminskis brīdināja, ka Latvijā valdošā vara vienmēr ir paļāvusies uz pašvaldībām un domājusi, ka, ja kaut kādas problēmas būs, tad pašvaldības atradīs tām risinājumu, un gan jau, ka tā būs arī šoreiz, taču jau pavisam drīz pašvaldībām vairs nebūšot ko samazināt, – visi resursi būšot izsmelti un jostas savilktas līdz maksimumam.Viņš arī kārtējo reizi kritizēja pašvaldību izlīdzināšanas fonda mehānismu, norādot, ka pašvaldības pašas savu naudu iekšēji sadala un valsts līdzdalība tajā kļūst arvien mazāka. LPS priekšsēdis pauda – valstij būtu jāsaprot, ka, uzliekot pašvaldībām kādu jaunu pienākumu, ir arī jāpiešķir tam finansējums.Kā ziņots, LPS jau iepriekš norādījusi uz pašvaldību slikto finansiālo situāciju un valsts budžeta plānošanas nepilnībām. Organizācija iepriekš arī tika paudusi, ka 17 viskritiskākajā situācijā esošajām pašvaldībām, īpaši Latgalē un arī citur, nepieciešama speciālā dotācija vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā pamatfunkciju veikšanai.Arī cita pašvaldību organizācija – Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība – norāda, ka Latvijā ir daudz pašvaldību, kuras nespēs nākamgad pilnvērtīgi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem tādā apmērā, kā to darīja šogad, jo valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas palielinājums, pirmsskolas izglītības pedagogu algu palielinājums un citu obligāto izmaksu kāpums daudzās pašvaldībās prasa vairāk naudas nekā paredzamais budžetu palielinājums. Lai tas nenotiktu, visu pašvaldību budžetu palielinājumam 2024.gadā būtu jābūt vismaz 8%, salīdzinot ar 2023.gadu.RACA aprēķinājusi, ka, lai sabalansētu budžetu, vairāk nekā desmit pašvaldībās būtu jāslēdz visas iestādes un struktūrvienības, ieskaitot skolas un bērnudārzus, uz vairākām nedēļām vai pat mēnesi, sūtot darbiniekus bezalgas atvaļinājumā. Kā mēs jau norādījām, īpaši sarežģīta situācija ar budžetu solās būt Kuldīgas, Dobeles, Valkas, Madonas, Talsu, Balvu, Gulbenes, Alūksnes, Preiļu, Augšdaugavas un Rēzeknes novadu pašvaldībās.Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” piebiedroja LPS un RACA pozīcijai un kārtējo reizi norāda valdībai un Saeimai par nepieciešamību grozīt 2024. gada budžetu. Prētējā gadīujumācietīs daudzu pašvaldību iedzīvotāji un dzīves līmeņa starpība starp metropoli un pārējo Latviju turpinās palielināties.Rūpējamies par cilvēkiem un STRADĀJAM!