90.

gadu sākumā Latvijā tika izveidots apkaunojošs dzimtbūšanas analogs: zemes piespiedu noma.Tas bija noticis pēc tam, kad likumdevējs atkāpās no Civillikumā nostiprinātā ēkas un zemes vienotības principa un pieļāva dalītā īpašuma institūta izveidi, kā rezultātā, patlaban no zemes piespiedu nomas cieš ap 300 000 Latvijas iedzīvotāju.Visi šie cilvēki par tiesībām lietot zemi zem savas mājas un tai pieguļošo, bieži vien neloģiski un netaisnīgi pievienoto tā dēvēto “funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu” līdz šim brīdim bija spiesti maksāt zemes īpašniekiem līdz 6% no svešām personām piederošas zemes kadastrālās vērtības.Vairākus gadus mediji stāstīja par dažādu “zemes baronu” (slavenākais no kuriem bija un paliek advokāts Šlitke) daudzveidīgiem un bieži vien nežēlīgiem mēģinājumiem izspiest no namu iedzīvotājiem pēc iespējas vairāk naudas, vinnējot vienu pēc otras dažāda ranga tiesas, tostarp – arī Satversmes tiesu, kurā zemes baronu pārstāvji četras reizes (!) pārsūdzēja Saeimā pieņemtos likumus, kuri varēja samazināt piespiedu nomas maksājumus.Diemžēl, visās piecās reizēs Satversmes tiesas tiesnešu vairākums sprieda par labu zemes īpašniekiem, kuriem valsts ar saviem neapdomīgajiem lēmumiem garantēja bezrūpīgu un ienesīgu biznesu 6% apmērā no zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālās vērtības. (Pēdējo reizi tas notika 2023. gada pavasarī, kad Satversmes tiesa pieņēma lēmumu atcelt no 2024. gada 1. jūlija noteikto 4% maksājumu ierobežojumu).Piespiedu nomas upuru neapmierinātības vilnis sita augstu vilni, un 2019. gada martā, ar sabiedriskās kustības “Tauta pret zemes baroniem” un “Saskaņas” frakcijas deputātu spiedienu Tieslietu ministrija 2019. gada martā apņēmās veikt piespiedu zemes nomas reformu, pārveidojot līdzšinējās piespiedu nomas attiecības par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām, un paredzēt vienotu regulējumu visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata.2021. gadā Saeima beidzot nobalsoja par to.Vienotā regulējuma, jeb piespiedu nomas reformas, būtiskākās iezīmes:– likumā noteikts fiksēts zemes lietošanas tiesību maksas apmērs 4 % gadā no zemes kadastrālās vērtības visiem dalītā īpašuma gadījumiem;– strīdi par likumiskās maksas parādu piedziņu pakļauti vienkāršotai prasību izskatīšanai;– samazināta pušu vienošanās nepieciešamība, un saistību ietvars nav jānosaka ar vienošanos vai tiesas spriedumu;– noteikts 3 gadu noilgums jebkuriem prasījumiem no zemes lietošanas attiecībām.Neatrisināts palika jautājums par to, kā cilvēkiem kļūt par īpašniekiem zemei zem pašu mājām, un valdošā koalīcija steidzās pieņemt pretrunu pilnu likumu “Par dalītā īpašuma izbeigšanu”.Neskatoties uz frakcijas “Saskaņa” deputātu aicinājumiem, koalīcija noraidīja piedāvājumu, ka zemi izpērk valsts vai pašvaldība. Tika noraidīts arī priekšlikums, ka katrs dzīvokļa īpašnieks, ja viņš vēlas, izpērk tikai savu domājamu daļu no zemes gabala. Vēl vairāk: dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāts izpirkt zemi zem savas mājas par 100% no zemes kadastrālās vērtības – tad, kad vidēja tirgus vērtība šiem zemesgabaliem ir 30% no kadastra!Bet, ņemot vērā to, ka zemes zem daudzdzīvokļu mājām izpirkuma kopsumma, kas varēja iekrist zemes īpašnieku kabatās, svārstījās no 180 000 000 līdz 230 000 000 EUR, 13. Saeima valdošais vairākums nobalsoja “par”, un šī gada 1. janvārī likums par zemes izpirkumu ir stājies spēkā.Vai šis likums tiešām ļauj dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi zem savas mājas? Un vai valsts ir izpildījusi solījumu piešķirt šim mērķim bezprocenta kredītu no “ALTUM” fonda līdzekļiem?Par to – rītdienas publikācijā!📷: press.lv