Rīga, 21.sept., LETA.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no 2022.gada budžeta augstākās izglītības prioritārām vajadzībām papildus prasīs 70,95 miljonus eiro, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē informēja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece.
Viņa informēja, ka no pieprasītajiem 70,95 miljoniem eiro vissvarīgākā prioritāte ir zinātnes bāzes palielinānšana. Šim mērķim nākamajā budžetā ministrija prasīs 7,6 miljonus eiro. Savukārt 2023.gada budžetā iecerēts prasīt 15,2 miljonus eiro, bet 2024.gadā – 22,8 miljonus eiro.
Vislielākais budžeta pieprasījums no IZM ir akadēmiskā personāla minimālās atlīdzības likmju paaugstināšanai, šim mērķim kopumā prasot papildu 29,02 miljonus eiro. Savukārt 2023.gada budžetā iecerēts prasīt papildu 87,05 miljonus eiro un 2024.gadā – tikpat.
Kā norādīja Liepniece, 14,26 miljoni eiro papildus prasīti arī par finansējuma pieaugumu augstākās izglītības finansēšanas modeļa II pīlāram, ieviešot jaunus snieguma rādītājus, 7,29 miljonus eiro – valsts pētījumu programmas finansējumam, bet 5,1 miljons eiro papildus prasīts stipendijas apmēra un skaita palielināšanai pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības jeb koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studijām.
Trīs miljoni eiro papildus prasīti finansējuma palielināšanai fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai, 1,609 miljoni eiro papildus paredzēti Latvijas dalībai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās dalībvalsts statusā, bet 1,5 miljoni eiro – finansējumam “Nordforsk” pētniecības projektu īstenošanai.
Liepniece atzīmēja, ka nākamā gada budžetā 526 660 eiro prasīti finansējumam studiju un studējošo kredītu pieejamībai, 500 000 eiro – atbalstam bilaterālo sadarbības programmu starptautiskās sadarbības projektiem pētniecības un tehnoloģiju jomā, 272 772 eiro – individuālo aizsardzības līdzekļu laboratorijas nodrošināšanai, bet vēl 271 648 eiro vajadzēs finansējumam Akadēmiskā informācijas centra darbības ilgtspējas nodrošināšanai un valsts deleģēto uzdevumu izpildei.
Savukārt no 2023.gada IZM papildus pieprasīs 128 400 eiro Latvijas dalībai Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijā (EMBL) dalībvalsts statusā.
IZM pārstāve atzīmēja, ka Latvijas pētniecības un attīstības ieguldījumu īpatsvars no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) uz Eiropas Savienības un Baltijas valstu fona ir viens no zemākajiem. Pēc viņas teiktā, Latvijas pētniecības un attīstības īpatsvars no IKP 2019.gadā bija 0,64%, kamēr Lietuvā tas bija 1%, bet Igaunijā – 1,61%. Eiropas Savienībā vidējais rādītājs bija 2,14%.
Liepniece uzsvēra, ka pētniecības ieguldījumu īpatsvars no IKP Latvijā no 2014.gada līdz 2020.gadam nav mainījies un nav arī pietuvojies ES vidējam līmenim.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis (AP) Liepniecei jautāja, kāpēc IZM pieprasa vien 7,6 miljonus eiro, ja zinātnes bāzes palielinānšana ir ministrijas vissvarīgākā prioritāte, uz ko Liepniece norādīja, ka ar šo pieprasījumu IZM izdotos noturēt esošos rezultātus, jo IKP turpina palielināties.
Dūrītis gan iebilda ekspertes atbildei, norādot, ka finansējums būtu jāprasa lielāks. Liepniece apstiprināja, ka ministrija būtu gatava lielākam pieprasījumam, taču gala vārds par nākamā gada budžetu pieder Saeimai.
Arī Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Andris Teikmanis aicināja politiķus budžeta pieprasījuma nepieciešamību apzināties, jo augstākās izglītības finansējums nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, kad augstākās izglītības finansējums bija 202 miljoni eiro. AIP vadītājs atzinīgi novērtēja IZM pūles un paredzēto palielinājumu augstskolu pasniedzējiem, tomēr aicināja pārdomāt finansējuma palielinājumu tikai tām augstskolām, kurām ir budžeta vietas.
Kā skaidroja Teikmanis, nedrīkst nākotnē pieļaut lielāku studentu atbirumu, jo lielākā daļa studentu par studijām maksā paši. Līdz ar to AIP aicina necelt pasniedzēju minimālo likmi uz maksas studiju vietu rēķina.
Savukārt Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) zinātņu prorektore Agrita Kiopa pauda pateicību IZM par zinātnes bāzes finansējuma izvirzīšanu kā prioritāti. Viņa uzsvēra, ka pieaugums ir kritiski svarīgs, lai palielinātu zinātnieku spēju piedalīties “Apvārsnis Eiropa” un citos starptautiskos projektos un tādējādi piesaistītu resursus Latvijas augstākās izglītības un zinātnes funkcionēšanai.
Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) interesējās, kāpēc IZM finansējums EMBL tiek prasīts vien 2023.gadā. IZM valsts sekretāra vietnieks un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs skaidroja, ka Latvija ir sākusi sadarbību ar laboratoriju. Patlaban aktīvākie dalībnieki ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs un Latvijas Universitāte. Viņš norādīja, ka pirmie sadarbības gadi pirmsdalības statusā ir bez maksas. Līdz ar to pirmie maksājumi būs no 2023.gada, kad Latvija pievienosies kā dalībvalsts.
Stepanovs piebilda, ka no 2023.gada būs nepieciešams arī finansējums dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA). Saeimas deputāte Evija Papule (ZZS) pauda izbrīnu, ka IZM nav paredzējusi 2023.gadā finansējumu par dalību EKA. Viņa aicināja ministriju tomēr šādu papildinājumu veikt, lai būtu vieglāk plānot turpmākos finansējumus.
LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi, paredzot 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.
2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 8,741 miljarda eiro apmērā un 2023.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 8,568 miljarda eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti par 668,1 miljonu eiro 2022.gadam un par 732,3 miljoniem eiro – 2023.gadam.
2024.gadam izdevumi noteikti 8,543 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023.gadam palielināti par 706,5 miljoniem eiro.