Viens no būtiskākajiem ekonomikas lejupslīdes rādītājiem jebkurā valstī ir bezdarba līmenis.Kā ziņo Nodarbinātības valsts aģentūra, Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad novembra beigās bija 5,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš.2023.gada novembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 48 184 bezdarbnieki, kas ir par 1101 cilvēku vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 47 083 bezdarbnieki.Bezdarba līmeņa līderpozīcijas jau vairākus gadus pēc kārtas ieņem Latgale.

Arī 2023. gada nogalē visaugstākais reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā saglabājās tieši Latgales reģionā – 10,8%, kas ir kāpums par 0,3 procentpunktiem.Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis novembrī pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 5,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, savukārt Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,3 procentpunktiem un mēneša beigās bija 5,1%, bet Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,2 procentpunktiem un mēneša beigās bija 5,6%.Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis novembra beigās joprojām bija Rīgas reģionā – 4,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš. Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis novembrī nemainījās, mēneša beigās veidojot 4,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.Pēc ekonomistu prognozēm 2024. gadā turpināsies Latvijas ekonomikas stagnācija. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka “ekonomika ievilkta lejupslīdē”, un nākamais gads nekādu “izrāvienu” Latvijai nenesīs.Latvijas ekonomikas kritums 2023. gada pirmajos trīs ceturkšņos veido 0,6%, norāda ekonomists. 2023. gadā lejupslīde būs izrādījusies dziļāka nekā prognozēts gada sākumā – tā būs aptuveni 0,4% apmērā. Sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, eksportā kopumā un inflācijas nomocītais privātais patēriņš ir ievilkuši ekonomiku lejupslīdē.Pazīmes norāda, ka ekonomiskā aktivitāte 2023. gada beigās jau varētu būt sasniegusi zemāko punktu. Tuvākajos divos trijos ceturkšņos Latvijas ekonomikas aktivitāte saglabāsies IZTEIKTI STAGNĀTIVA.Ekonomikas stagnācija un pieaugošais bezdarbs uz obligātā minimālās algas pieauguma fona – un jau ne tikai ekonomistiem ir skaidrs, ka mazo uzņēmumu maksātspējai draud 2024. gadā kārtēja krīze. Nespēja savaldīt inflāciju visa 2023. gada garumā kārtējo reizi pierādīja valsts ekonomikas pārvaldes un fiskālās politikas mazspēju, kad smagnēja valsts pārvaldes sistēma ar dāsni apmaksātiem ierēdņiem nespēj, neprot un nesteidzās palīdzēt nedz savas zemes uzņēmējiem, nedz simtiem tūkstošiem cilvēku, kas turpina dzīvot aiz nabadzības sliekšņa.Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” kārtējo reizi aicina valdību pārskatīt 2024. gada budžetu tādā veidā, lai ekonomikas stagnācijas sekas neitekmētu mazo un vidējo uzņēmējdarbību, nepzeminātu strādājošo cilvēku maksātspēju un visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu ienākumu līmeni.Rūpējamies par cilvēkiem un STRADĀJAM!